Geštaltterapija

gestalt_webGeštaltterapija ir viens no eksistenciālās psihoterapijas virzieniem. Galvenais tās mērķis ir attīstīt cilvēka spēju apzināties, kas ļauj sasniegt personības viengabalainību, ļauj veidot piepildītu un jēgpilnu dzīvi, kā arī uzlabot kontaktu ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli. Geštaltterapija netiecās uz ātru uzvedības maiņu un simptomu likvidēšanu. Tehniskā simptomu likvidēšana vai uzvedības maiņa bez pietiekošas apzināšanas nedod stabilus rezultātus vai arī rada situāciju, kad veco problēmu vietā rodas jaunās.

Geštaltterapija uzskata, ka neirozes rodas no tā, ka cilvēks nemāk dzīvot tagadnē, jo nes sevī nepabeigtās situācijas no pagātnes. Ko nozīmē nepabeigtās situācijas? Tās ir bērnībā „apēstas” jūtas (aizvainojums, dusmas, skumjas, asaras), kā arī apspiestie vārdi, vēlmes un rīcība.  Mēs savaldījām un apspiedām sevi, jo tā bija drošāk. Tā mēs dzīvojām un turpinām dzīvot tagad – saskaldīti sīkos gabaliņos. Bet viss tas apspiestais, neizteiktais, neizpaustais, citiem vārdiem, nepabeigtais, dzīvo mūsos, apēd mūsu spēkus un indē mūsu dzīvi. Rezultātā, mums nav enerģijas, lai optimāli dzīvotu un rīkotos tagadnē. Tāpēc geštaltterapijā daļa problēmu tiek risināta attīstot cilvēka spēju apzināties sevi (ko es tagad jūtu, ko izpaužu, ko gribu, kā un no kā izvairos, ko man tas dod utt.), daļa – pabeidzot nepabeigtās situācijas (beidzot dodot telpu un balsi tam, kas visus šos gadus ir glabājies aprakts dzīļi iekšienē).

Geštaltterapija palīdz gūt viengabalainu priekšstatu par sevi un sākt dzīvot „šeit un tagad”, nevis pagātnes un fantāziju pasaulē. Geštaltterapijas būtība ir „šeit un tagad” notiekošo procesu apzināšanas, katrā tagadnes momentā. Apzināšanas ir uzmanīga attieksme pašam pret sevi – ko es tagad jūtu, domāju, izjūtu ķermenī, ko gribu, ko daru ar savām vēlmēm (realizēju tās vai apspiežu) utt. Apzināties nozīmē dzirdēt sevi, saprast, kas ar mani dotajā brīdī notiek, kā un priekš kam es to daru, un ko es gribu darīt tālāk.

Geštaltterapija palīdz atjaunot cilvēka spēju pārdzīvot un izpaust savas jūtas, spēju būt īstā kontaktā ar sevi un cilvēkiem, kā arī spēju veidot apmierinošas attiecības ar pasauli. Terapijas procesā cilvēks mācās klausīties un saprast citus cilvēkus, izrādīt un pieņemt līdzjūtību, kā arī mācās uzņemties atbildību par savu dzīvi. Atbildība ir spēja atbildēt uz notiekošo un izvēlēties savas reakcijas. Jo vairāk cilvēks apzinās realitāti, jo vairāk viņš spēj atbildēt par savu dzīvi un darīt apzinātas izvēles.

Psihoterapeita loma geštaltterapijā ir būt par pavadoni klienta iekšējā pasaulē, pavadīt klientu viņa sava „Es” meklējumu procesā.