EMDR


emdr_webTraumatiskās informācijas pārstrāde (EMDR)

Šīs psihoterapijas metodes pamata uzdevums ir aktivizēt cilvēka nervu sistēmas dabisko traumatisko atmiņu pārstrādes mehānismu.

Mūsu psihei (tāpat kā ķermenim) piemīt iedzimta pašregulācijas spēja (spēja sasniegt optimālu garīgās veselības līmeni). Mūsu smadzenes spontāni pārstrādā visu informāciju par to, kas ar mums notiek un kas mūs satrauc. Smadzenes kodē datus, neitralizē tos un nosūta glabāšanai. Tas ļauj mūsu psihei pielāgoties visdažādākām situācijām. Taču fiziskā, psihiskā trauma un stress bloķē dabiskos pašregulācijas procesus. Emocijas, tēli, izjūtas, domas, kas ir saistīti ar sāpīgām atmiņām, gluži kā iesprūst atmiņā tādi, kādi tie bija traumatisko notikumu momentā.

Nepārstrādātās atmiņas par traumatiskiem notikumiem glabājas mūsu operatīvajā atmiņā, nevis ilgtermiņa atmiņā. Līdz ar to tas, kas notiek tagadnē, uzreiz tiek sasaistīts ar pagātnes traumatisko notikumu. Piem., intensīvās bailes un bezpalīdzības sajūta var parādīties mums katru reizi, kad mēs gribam pateikt „nē” kādam cilvēkam, jo uzreiz aktualizējas mūsu nepārstrādātās atmiņas par to, cik nepieņemoši un ar kādām dusmām vecāki/skolotāji reaģēja uz mūsu „nē” bērnībā (tādejādi tagadnes situācijā mēs vairāk jūtamies kā bērni, nevis kā pieauguši un patstāvīgi cilvēki).

Šī psihoterapijas metode aktivizē dabisko atveseļošanās procesu izmantojot paša organisma resursus: tā palaiž procesus, kas atbloķē smadzeņu neironu tīklus, kuros „glabājas” traumatiskā pieredze, un tā sāk pārstrādāties. Tādejādi, ar EMDR palīdzību ir iespējams pārstrādāt disfunkcionālās domas, negatīvās jūtas un pārdzīvojumus, kurus mēs guvām pagātnē.