• No 2023.gada – Biedrības “Latvijas Psihoterapeitu Biedrība” valdes locekle.
  • No 2023.gada – Biedrības “Latvijas eksistenciālās terapijas biedrība” valdes priekšsēdētāja.
  • 2011.gadā ir iznākusi mana grāmata „Ceļš uz emocionālo veselību. Kā sakārtot sevi un savu dzīvi” (EFT rokasgrāmata).
  • No 2010. līdz 2014.gadam – EMDR terapeitu asociācijas „EMDR Latvija” valdes priekšsēdētāja (www.emdr.lv).
  • No 2008.gada – Individuālā klientu konsultēšana (Psihoterapeita sertifikāts Nr. 0671, reģistrēts Latvijas Psihoterapeitu reģistrā, derīgs līdz 2025.gada 1.jūnijam). Privātprakse.
  • No 2005. līdz 2009.gadam – Iekšējā mārketinga un cilvēkresursu vadības aģentūra “Know House”, projektu direktore. Apmācību programmu veidošana un pasniegšana stresa vadīšanā, efektīvajā komunikācijā un klientu apkalpošanā, pārrunu vadīšanā, emocionālajā inteliģencē. Klientu apkalpošanas kvalitātes audits.
  • No 2004. līdz 2005.gadam – Biedrības „Krīzes centrs „Skalbes” struktūrvienības „Bērnu uzticības tālrunis” direktore, supervizore.
  • No 1999. līdz 2004.gadam – Biedrība „Krīzes centrs „Skalbes”. Psiholoģe, valdes locekle, struktūrvienības „Krīzes telefons” direktore. Krīzes telefona un bērnu uzticības tālruņa darbinieku supervizore.
  • No 1998. līdz 1999.gadam – Fr. Brīvzemnieka pamatskola, psiholoģe.
  • No 1996. līdz 1999.gadam – Ziemeļvalstu ģimnāzija, psiholoģijas skolotāja.

 

Koplietojiet šo rakstu, lai pasaule zina

Es redzu psihoterapiju kā procesu, kas ir orientēts uz cilvēku, nevis uz problēmu. Manuprāt, tāda parādība kā „problēma” vispār neeksistē. Vienkārši savas dzīves sākumā katrs no mums iemācījās noteiktu veidu kā būt šajā pasaulē, kā tikt galā ar problēmām, kā uztvert sevi un citus, lai justos maksimāli droši un pasargāti. Šie uzvedības modeļi un scenāriji atbilda mūsu tā brīža dzīves kontekstam un tāpēc bija veselīgi un adekvāti.

Piemēram, ja bērnībā man trūkst emocionālā atbalsta un mīļuma, toties es bieži tieku kritizēta, nosodīta un pat sista, tad es varu secināt: “Jo neredzamāka es esmu citiem, jo drošāk”. Lai pasargātu sevi, es varu izvēlēties sākt uzvesties pēc iespējas klusāk, var būt cenšos vispār nerādīties pieaugušajiem acīs. Neizsaku savu viedokli, savas pretenzijas un vēlmes. Varu censties labi mācīties un labi uzvesties skolā, lai būtu pēc iespējas mazāk iemeslu mani kritizēt un sodīt. Rezultātā manī var nostiprināties tādas rakstura īpašības kā kautrīgums, perfekcionisms, noslēgtība no cilvēkiem (līdz ar to parādās grūtības veidot attiecības ar cilvēkiem), pakļaušanas uzvedība, kauns par sevi un vainas sajūta, ko pavada zems pašvērtējums un nepārliecinātība sevī. Taču priekš bērna tā ir ļoti adekvāta un veselīga pielāgošanas nedrošiem dzīves apstākļiem.

„Problēmas” rodas no tā, ka mēs augam, mainās mūsu dzīves konteksts, bet uzvedības modeļi un pārliecības (par sevi, citiem un dzīvi) paliek tie paši. Rezultātā tas traucē pilnvērtīgi dzīvot pieaugušajā vecumā, veidot apmierinošas attiecības un īstenot mūsu vitālās vajadzības.

Psihoterapija – tā ir iespēja drošās un atbalstošās attiecībās apzināties savus vecus adaptīvos uzvedības modeļus, kas joprojām aktīvi darbojas jūsu tagadnes dzīvē un attiecībās. Mans darbs ir palīdzēt jums skaidrāk ieraudzīt un apzināties, kādi ir jūsu vecie scenāriji un uzvedības modeļi, kādas jums ir izveidojušas pārliecības par sevi, citiem cilvēkiem un dzīvi kopumā, un kā tas ietekmē jūsu dzīvi šobrīd.

Terapijas laikā es palīdzu cilvēkam pārstrādāt nenokārtotās, joprojām aktuālās pagātnes lietas – sāpīgas bērnības atmiņas, pilnībā neizpaustās jūtas, neapmierinātās vēlmes un vajadzības, nepiepildītas cerības, negatīvas pārliecības, emocionāli nepabeigtās attiecības ar neseno partneri, traumatiskās situācijas utt. Tādejādi mazinās pagātnes ietekme uz tagadni un mēs varam virzīties uz priekšu savā dzīvē, sasniedzot savus mērķus, saglabājot līdzsvaru stresa situācijās, atbrīvojoties no kaitīgiem ieradumiem un attīstot spēju mīlēt sevi un citus.

 

Koplietojiet šo rakstu, lai pasaule zina