Es redzu psihoterapiju kā procesu, kas ir orientēts uz cilvēku, nevis uz problēmu. Manuprāt, tāda parādība kā „problēma” vispār neeksistē. Vienkārši savas dzīves sākumā katrs no mums iemācījās noteiktu veidu kā būt šajā pasaulē, kā tikt galā ar problēmām, kā uztvert sevi un citus, lai justos maksimāli droši un pasargāti. Šie uzvedības modeļi un scenāriji atbilda mūsu tā brīža dzīves kontekstam un tāpēc bija veselīgi un adekvāti.

Piemēram, ja bērnībā man trūkst emocionālā atbalsta un mīļuma, toties es bieži tieku kritizēta, nosodīta un pat sista, tad es varu secināt: “Jo neredzamāka es esmu citiem, jo drošāk”. Lai pasargātu sevi, es varu izvēlēties sākt uzvesties pēc iespējas klusāk, var būt cenšos vispār nerādīties pieaugušajiem acīs. Neizsaku savu viedokli, savas pretenzijas un vēlmes. Varu censties labi mācīties un labi uzvesties skolā, lai būtu pēc iespējas mazāk iemeslu mani kritizēt un sodīt. Rezultātā manī var nostiprināties tādas rakstura īpašības kā kautrīgums, perfekcionisms, noslēgtība no cilvēkiem (līdz ar to parādās grūtības veidot attiecības ar cilvēkiem), pakļaušanas uzvedība, kauns par sevi un vainas sajūta, ko pavada zems pašvērtējums un nepārliecinātība sevī. Taču priekš bērna tā ir ļoti adekvāta un veselīga pielāgošanas nedrošiem dzīves apstākļiem.

„Problēmas” rodas no tā, ka mēs augam, mainās mūsu dzīves konteksts, bet uzvedības modeļi un pārliecības (par sevi, citiem un dzīvi) paliek tie paši. Rezultātā tas traucē pilnvērtīgi dzīvot pieaugušajā vecumā, veidot apmierinošas attiecības un īstenot mūsu vitālās vajadzības.

Psihoterapija – tā ir iespēja drošās un atbalstošās attiecībās apzināties savus vecus adaptīvos uzvedības modeļus, kas joprojām aktīvi darbojas jūsu tagadnes dzīvē un attiecībās. Mans darbs ir palīdzēt jums skaidrāk ieraudzīt un apzināties, kādi ir jūsu vecie scenāriji un uzvedības modeļi, kādas jums ir izveidojušas pārliecības par sevi, citiem cilvēkiem un dzīvi kopumā, un kā tas ietekmē jūsu dzīvi šobrīd.

Terapijas laikā es palīdzu cilvēkam pārstrādāt nenokārtotās, joprojām aktuālās pagātnes lietas – sāpīgas bērnības atmiņas, pilnībā neizpaustās jūtas, neapmierinātās vēlmes un vajadzības, nepiepildītas cerības, negatīvas pārliecības, emocionāli nepabeigtās attiecības ar neseno partneri, traumatiskās situācijas utt. Tādejādi mazinās pagātnes ietekme uz tagadni un mēs varam virzīties uz priekšu savā dzīvē, sasniedzot savus mērķus, saglabājot līdzsvaru stresa situācijās, atbrīvojoties no kaitīgiem ieradumiem un attīstot spēju mīlēt sevi un citus.