Eksistenciālā psihoterapija

Eksistenciālā psihoterapija neuztver klientus kā pacientus, kuri būtu jāārstē vai “jālabo”. Eksistenciālā psihoterapija skatās uz klientu simptomiem un grūtībām, nevis kā uz psihopatoloģiju, kas būtu jālikvidē, bet kā uz klienta individuālo/unikālo veidu kā tikt galā ar dzīvi un kā risināt problēmas.

Tāpēc eksistenciālais terapeits tiecās saprast klienta pasauli – to, KĀ cilvēks dzīvo savu dzīvi, un palīdz klientam attīstīt spēju būt kontaktā ar sevi un saviem iekšējiem procesiem, jo tādejādi klients iemācās patstāvīgi rast atbildes uz saviem jautājumiem un spēj veidot savu dzīvi piepildītāku un jēgpilnu.

Eksistenciālā psihoterapija uzskata, ka emocionālās/psiholoģiskās problēmas, ciešanas  rodas no:

  • nespējas (vai bailēm) riskēt un dzīvot pilnīgāku dzīvi;
  • nespējas pieņemt nāves nenovēršamību;
  • nespējas kļūt par pilnīgi patstāvīgu un neatkarīgu cilvēku;
  • sabiedrības standartu ievērošanas, ignorējot savas domas un pieredzi;
  • atteikšanās no pašrealizācijas.