Lielāka daļa emocionālo un psiholoģisko problēmu ir nepārstrādātas traumatiskās pieredzes psiholoģiskās un fizioloģiskās sekas. Mūsu sāpīgie nepārstrādātie traumatiskie pārdzīvojumi atrodas izolētajos neironu tīklos, tā saucamās traumu kapsulās. Šie tīkli nav savienoti ar neironu tīkliem, kas nes sevī adaptīvu (pozitīvu, resursu) informāciju. Šī emocionālā atmiņa padara mūsu ATMIŅAS par pagātnē piedzīvotu traumatisku pieredzi par GAIDĀMO NĀKOTNI. Rezultātā mēs, paši to neapzinoties, dzīvojam pagātnes kontekstā, nevis tagadnē.

Par laimi neirozinātne ir atklājusi pārsteidzošu mūsu smadzeņu spēju – neiroplasticitāte jeb atmiņas rekonsolidācija.  Nodrošinot noteiktus apstākļus mēs varam piekļūt pie traumas kapsulām un pārrakstīt traumatisku atmiņu. Izrādās, ka smadzenēm ir iespēja mainīt negatīvu emocionālu mācību (mūsu pārliecības par sevi, cilvēkiem, attiecībām) neironu sinapšu līmenī. Rezultātā mums paliek atmiņa par mūsu pieredzes faktiem, bet no tās pazūd sāpju un ciešanu sajūta. Mēs atceramies, kas ar mums notika, bet tas vairs neietekmē mūs emocionāli un mēs beidzot varam dzīvot tagadnē. Metodes, kas ļauj piekļūt izolētiem neironu tīkliem ar traumatiskām atmiņām un ļauj pārstrādāt pagātnes traumatisko pieredzi, ir IFS (Internal Family Systems), EFT (Emotional Freedom technics), EMDR.