Par psihoterapiju

Lielāka daļa mūsu emocionālo un psiholoģisko problēmu bieži vien ir saistīta ar to, ka mēs izvairāmies piedzīvot diskomfortu (emocionālo, fizisko, finansiālo utt.) un sāpes.

Diskomforts un sāpes ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un mēs visi to piedzīvojam laiku pa laikam. No tā nevar aizbēgt un patiesībā arī nevajag, jo tieši diskomforta pārvarēšana padara mūs stiprākus un izturīgākus, bet sāpju sajušana palīdz mums noorientēties, kas priekš mums ir labi un kas neder, kā arī padara mūs par dziļākiem un dzīves gudrākiem cilvēkiem.

Taču mēs bieži vien slēpjamies no emocionālā diskomforta dažāda veida atkarībās (ēšanas, alkohols/cigaretes, sociālie tīkli, seriāli utt.). No sāpēm slēpjamies depresijā un atsvešinoties no sava ķermeņa. No materiālā, ekonomiskā diskomforta slēpjamies atkarībā no komforta un naudas. No kritikas slēpjamies perfekcionismā, prokrastinācijā, sava viedokļa neizpaušanā, zemā pašvērtējumā, “pareizajā” uzvedībā. No vientulības slēpjamies izmisīgajā vēlmē pa katru cenu būt attiecībās vai arī pārliecībā, ka attiecības mums vispār nav svarīgas. No neapmierinātības ar mums un noraidījuma slēpjamies nespējā pateikt “Nē” un novilkt robežas, izdabājam citiem. No nenoteiktības  un zaudējumiem slēpjamies vēlmē visu kontrolēt, trauksmē un hipermodrībā.

Kāpēc mēs tik ļoti gribam izvairīties no diskomforta un sāpēm? Tāpēc ka nespējam to izturēt. A izturēt mēs to nespējam, jo visdrīzāk tāda diskomforta un sāpju mūsu dzīvē (it īpaši bērnībā)  ir bijis par daudz un mums nebija blakus cilvēka, kurš mums varēja tad palīdzēt emocionāli tikt ar to galā.

Psihoterapija dod iespēju drošā vidē, drošās attiecībās un drošā veidā satikties ar to, no ka mēs bēgam visu savu dzīvi un dziedināt savas rētas.  Tas, protams, nepadarīs jūs par neievainojamu. Mums joprojām būs nepatīkami, un reizēm pat sāpīgi, piedzīvot kārtējo neveiksmi, vilšanos, noraidījumu, zaudējumu, kritiku vai vientulību. Bet mums vairs nebūs jātērē milzīgie enerģijas resursi, lai aizbēgtu no šīm dabiskajām dzīves sastāvdaļām. Mēs spēsim to pārdzīvot un iet tālāk. Vai arī spēsim ar to sadzīvot un dzīvot tālāk. Mēs savu enerģiju izmantosim, nevis cīņai ar Dzīvi, bet, lai dzīvotu.