images8MPME19SKāpēc cilvēki griežas pēc psiholoģiskās palīdzības?

Cik cilvēku – tik iemeslu, kāpēc kāds meklē psiholoģisko palīdzību. Vieni nāk, cerot tikt galā ar smagu dzīves situāciju un pieņemt pareizu lēmumu, citi gaida, ka speciālists pārtrauks vai mazinās viņu garīgās ciešanas un, piemēram, tādus simptomus kā depresija, trauksme, bailes. Pēc psiholoģiskās palīdzības griežas arī tie cilvēki, kuriem ir grūti veidot un uzturēt apmierinošas personiskās attiecības.

Cilvēks izlemj griezties pie speciālista bieži vien tad, kad sāk saprast, ka kaut kas viņa dzīvē atkārtojas ar vienu un tādu pašu skumju iznākumu.

Konsultācija ar speciālistu ir pirmais solis, kas liecina par reālu vēlmi kaut ko mainīt sevī, savās personiskajās attiecībās vai profesionālajā dzīvē. Psiholoģiskās palīdzības meklēšana liecina, no vienas puses, par aktuālās vajadzības kaut ko mainīt savā dzīvē apzināšanos, no otras puses, par gatavību uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Ko gaidīt un ko negaidīt no psiholoģiskās konsultācijas?

Vēršoties pēc palīdzības pie psihologa vai psihoterapeita, lielākā daļa cilvēku cer pēc iespējas ātrāk sākt justies labāk. Daudzi, kas vairāku mēnešu garumā pierunā sevi griezties pēc palīdzības, noskaņojas uz ātru, gandrīz mistisku savu problēmu atrisināšanu. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka parasti cilvēkiem nav reāla priekšstata par psiholoģiskās palīdzības procesu. Sadarbību ar speciālistu parasti iedomājas vienkāršāk un vieglāk, nekā tas ir patiesībā. Cilvēki cer, ka kad viņi pastāstīs par savām problēmām, pārējo viņu vietā izdarīs psihologs vai psihoterapeits, tādejādi pārvērtējot speciālista ietekmi un par zemu novērtējot savas aktīvas līdzdalības nepieciešamību savu problēmu pētīšanā un atrisināšanā.

Vēlme saņemt vairāk, uzreiz un bez īpašām piepūlēm lielākā vai mazākā pakāpē ir raksturīga katram no mums. Pat tie, kas saprot, ka pozitīva rezultāta sasniegšanai parasti ir vajadzīgi mēneši, reizēm pat gadi nopietna darba ar sevi, tomēr jūtas nedaudz vīlušies, kad pēc vienas vai dažām konsultācijām nenotiek būtiskas pārmaiņas.

Psihologa un psihoterapeita palīdzība atšķiras arī no pierastā attiecību modeļa „ārsts – pacients”, kurā pacientam pasīvi jāizpilda ārsta norādījumi.

Psiholoģiskā palīdzība ir kopīgais darbs, kurā klientam ir aktīva loma. Speciālista uzdevums ir nodrošināt apstākļus, lai klients varētu atklāti izpaust sevi, tāpēc atšķirībā no saskarsmes, pie kuras esam pieraduši, psihologs un psihoterapeits lielu konsultācijas laika daļu var pavadīt klausoties. Taču viņš nesēž tāpat vien, kā tas var izskatīties no malas, bet uzmanīgi klausās un vēro, lai padalītos ar klientu ar saviem novērojumiem par to, kādas barjeras traucē klientam saprast un atrisināt savas problēmas.

Kopīga darba gaitā speciālists palīdz cilvēkam reālistiskāk novērtēt dzīves notikumus un savas reakcijas uz tiem. Precizējot un pārfrazējot jūsu teikto psihoterapeits palīdz Jums apzināties to, ko Jūs parasti nepamanāt. Psihoterapeits pamana pēkšņas jūsu uzvedības un noskaņojuma izmaiņas, palīdz ieraudzīt nekonsekvenci jūsu rīcībā, pievērš jūsu uzmanību tām emocionālām pārmaiņām, kas notiek ar Jums stāstot par kādu notikumu. Psihoterapeits palīdz Jums izveidot saikni starp jūsu jūtām un uzvedību, starp pagātnes notikumiem un tagadējo dzīvi. Bez tā visa, psihoterapeits piedāvā jaunus pašizziņas līdzekļus – caur brīvajām asociācijām, darbu ar sapņiem, sāpīgo jūtu izpaušanu un apjēgšanu u.c. paņēmieniem. Pateicoties tāda veida sadarbībai, caur iedziļināšanos savā iekšējā pasaulē un iekšējā dialogā, Jums pakāpeniski atvērsies jaunas perspektīvas un jūsu problēmu risinājumu iespējas.

Vai psihologs, psihoterapeits dod padomus?

Sniedzot psiholoģisko palīdzību psihologs un psihoterapeits tiecas uz to, lai pieņemtu klientu tādu kāds viņš ir, radīt apstākļus klienta pašizpētei un izaugsmei, kā arī tam, lai klients paskatītos uz savu uzvedību no jauna skata punkta. Citiem vārdiem runājot, profesionāls psihologs un psihoterapeits attiecas pret klientu ar pārliecību, ka katrs cilvēks ir unikāls un tendēts uz sava potenciāla attīstību un realizāciju.

Tāpēc nedz psihologs, nedz psihoterapeits nedod padomus. Tad, kad tas ir nepieciešams, speciālists var psiholoģiski izglītot klientu, jo sniegt informāciju nenozīmē dot padomu. Padoms ir tā cilvēka īpašums, kas to sniedz. Taču informācija pieder klientam un viņš to var izmantot tad un tādā veidā, kā viņš uzskatīs par vajadzīgu vai arī pilnīgi ignorēt to. Padomi rada atkarību, zināšanas dod brīvību.

Psihologs un psihoterapeits palīdz klientam izpētīt viņa iekšējus priekšstatus par sevi, citiem un pasauli, palīdz izprast iekšējos un ārējos konfliktus (kā tie rodas un attīstās), saprast esošās problēmas un īstenot izmaiņas savās domās, jūtās un uzvedībā.

Koplietojiet šo rakstu, lai pasaule zina